Viena no vissvarīgākajām LR Saeimas funkcijām ir leģislatīvā jeb likumdošanas funkcija. Tātad likumdošanas tiesības pieder Saeimai, taču LR Satversme paredz kārtību, kādā likumdošanas tiesības pieder tautai, nododot likumus tautas nobalsošanai. Taču tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.1
Latvijas Republikas likumdošanas procesa tiesiskuma pamatā ir LR Satversme (V. nodaļa (64–81)) un Saeimas Kārtības rullis (V. nodaļa (79-116)).
Savā darbā centos atspulguļot LR likumdošanas procesu, ņemot par pamatu konkrētu likumprojektu un izsekojot tā virzībai Saeimā līdz tā pieņemšanai. Šajā darbā daudz palīdzēja LR 7. Saeimas tautas partijas frakcijas konsultants Mārtiņš Bičevskis, kas palīdzēja gan ar materiālo bāzi, gan ar padomiem, iesakot analizēt tieši šo likumprojektu “Grozījumi korupcijas novēršanas likumā”.
Tematu izvēlējos, jo vēlējos pamatīgāk izpētīt likumdošanas kārtību Latvijas Republikā. Domāju, ka darba gaitā ieguvu jaunas zināšanas un pilnīgāku priekšstatu par likumdošanu Latvijā.…
