Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | TIESISKU DARĪJUMU DALĪBNIEKI UN PRIEKŠMETS | 4 |
2. | GRIBAS IZTEIKUMS UN ĪSTUMS | 5 |
3. | TIESISKA DARĪJUMA SASTĀVDAĻAS UN FORMA | 7 |
SECINĀJUMI | 9 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 10 | |
AVOTU SARAKSTS | 10 |
3. TIESISKA DARĪJUMA SASTĀVDAĻAS UN FORMA
Tiesiska darījuma sastāvdaļas iedala trīs veidos - būtiskas, dabiskas, vai nejaušas sastāvdaļas. Par būtiskām sastāvdaļām tiesiskā darījumā sauc visas tās, kas ir nepieciešamas, lai vispār darījums būtu iespējams, tas nozīmē, ka slēdzot darījumu, šīs būtiskās sastāvdaļas jāatstāj negrozītas, pat pusēm savstarpēji vienojoties, turpretī darījums nav spēkā.
Tiesiska darījuma dabiskās sastāvdaļas ir tās, kuras, ja darījums jau ir noslēgts, balstoties uz būtiskajām sastāvdaļām, ir tā tiešās sekas, kuras var atcelt, vai pārgrozīt, taču ar atsevišķu vienošanos.
Savukārt, darījuma nejaušās sastāvdaļas ir darījuma tiešo seku, tātad- dabisko sastāvdaļu, paplašinājumi, vai aprobežojumi, kā arī citi blakus noteikumi (nosacījumi, termiņi, uzlikumi).
Tiesiska darījuma forma atkarīga no attiecīgās lietas dalībnieku ieskata, tikai izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Tiesiska darījuma forma var būt nostiprināta mutiski, rakstiski, liecinieku klātbūtnē slēgti, notariālā kārtībā noslēgti, kā arī bāriņtiesā noslēgti darījumi, proti, tie var būt publiski, vai arī privāti slēgti darījumi.
Darījumi jāizsaka rakstiski, vai nu pēc likuma, vai arī pēc tā dalībnieku labprātīgas vienošanās. …
Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai, vai izbeigšanai. Tiesisks darījums ļauj brīvi veidot tiesiskās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām, tādā veidā puses īstenojot savas intereses. Tiesisks darījums ir viens no veidiem saistību tiesību rašanās pamatam.
