Demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras pie nacionālās minoritātes piederošas personas etniskā, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti. Neapšaubāmi, ka viens no būtiskākajiem nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījumiem ir tās izglītības veicināšana. Tādēļ šī referāta mērķis ir attainot situāciju, kā Latvijas Republikas starptautiskās saistības izglītības jomā ir atspoguļotas valsts likumdošanā, pieskaroties arī šo normu īstenošanai.
Pirms sāku runāt par starptautiskajiem dokumentiem, gribētu atzīmēt, ka tajos ietvertās tiesības un brīvības parasti tiek attiecinātas uz nacionālajām minoritātēm. Tādēļ būtiski ir noskaidrot nacionālās minoritātes jēdzienu.
Nepastāv vienota definīcija, kas ir nacionālā minoritāte. Eiropas savienības valstīs kā galvenais kritērijs ir nacionālās minoritātes tradicionālisms valstī. Tādēļ šo valstu terminoloģijā ar jēdzienu nacionālā minoritāte saprot tās grupas - kuras valstī dzīvo jau neskaitāmās paaudzēs. Savukārt tās grupas, kuras šajās valstīs ieceļojušas pēc otrā pasaules kara tiek apzīmētas ar jēdzienu "imigrantu minoritāte". …
