-
Areālu diagnoze
Darba mērķis
Darba gaitā mūsu uzdevums ir noskaidrot divu doto veģetācijas tipu izplatību pasaulē, kā arī labāk izprast paša areāla jēdzienu. Jāizprot arī dimensiju būtība, kuru ietvaros klasificē areālus. Novērtēt abu veģetācijas tipu atšķirības.
Darba uzdevumi
Praktiskā darba gaitā, izmantojot areālu diagnozes, jānosaka sugu areāls diviem veģetācijas tipiem. Jāanalizē doto sugu areāla spektri sektoritātes, zonalitātes, okeanitātes un augstumjoslojuma dimensijās. Katrs sugu areāla spektrs, attiecīgi abiem veģetācijas tipiem, jāatspoguļo diagrammās. Katrs spektrs jāraksturo atsevišķi. Pēc iegūtās areāla analīzes, jāraksturo katra veģetācijas tipa izplatība. Rezultātā visi iegūtie dati jānoformē pārskatā iekļaujot jautājumus, kas apskata, kādi principi būtu jāizmanto, apvienojot dažādus areālus, konkrēti zonalitātes un sektoritātes tipos, un cik liela ir areālu daudzveidība atkarībā no tā atrašanās vietas. Nedaudz sīkāk arī jāapskata doto veģetācijas tipu izplatība Eiropā un cik lielas atšķirības tiem ir savā starpā.
Metodes
Šajā laboratorijas darbā tiks pielietota areāla diagnoze – sugas areāla aprakstīšanai. Kad areāla aprakstīšana pēc dotajām tabulām ir veikta, tiek izmantota sugu horoloģiskā jeb areāla analīze. Šajā gadījumā, lai būtu uzskatamāk, sugu areālu spektri tiks attēloti diagrammās procentuāli.
…
Šajā praktiskajā darbā tiks apskatīts areāls. Lai labāk izprastu, kas ir areāls un jēdzienus, kas ar to saistīti, apskatīsim dažas definīcijas. Sugu horoloģija – tā ir mācība par areālu un tā izplatību. (Rūsiņa, 2009) Areāls ir zemes virsas daļa jeb teritorija, kurā mūsdienās sastopama suga, un kur tā spēj pilnībā pabeigt savu attīstības ciklu, radot auglīgus pēcnācējus. (Praktiskā darba apraksts, 2009) Areāli pēc lieluma un formas var būt ļoti dažādi. Ja pavērotu dabu, tad noteikti nesanāktu atrast divus identiski vienādus areālus. Izņēmums var būt pie simbiozes gadījuma. Neskatoties uz šādu apgalvojumu, mūsdienās areāli tiek klasificēti pēc dažādām pazīmēm. Attiecībā uz bioģeogrāfiju tiek dalītas 4 grupas jeb dimensijas – zonalitāte, okeanitāte jeb kontinentalitāte, sektoritāte un augstumjoslojums. Nedaudz sīkāk apskatīsim katru no šīm dimensijām.
