Profesore Gudriniece visu mūžu ir bijusi ķīmiķe – ja mēs mūžu skaitam ar jaunību, kad cilvēks sāk iet paša izvēlēto gaitu. Un šis mūžs daudzus gadus nav bijis atdalāms no RPI ( sākumā LVU ) Ķīmijas fakulātes; te viņa bija studente, te viņa kļuva laborante, asistente, pasniedzēja, vecākā pasniedzēja, docente, profesore, dekāne, zinātņu prorektore, katedras vadītāja.
Te viņa kļuva arī atzita zinātniece, jo ar Emīlijas Gudrinieces, akadēmiķa profesora Gustava Vanaga labās skolnieces, rokām te sintezēja tādas vielas kā dažādi augu augšanas stimulatori, analītiskie reaģenti un ar viņas prātu izzinātas pavisam jaunas bēta-diketonu nitrēšanas, sulfurēšanas un azosametināšanas likumības. No tā nākuši zinatniski grādi. Sākumā ķīmijas zinātņu kandidāte, tad – ķīmijas zinātņu doktore.…
