Manuprāt, vienaldzība dzejnieka darbos tiek aprakstīta visspilgtāk.
Vienaldzību var sastapt ik uz soļa, un tas ir ļoti bēdīgi. Mūsdienās visi ir aizņemti ar sevi un savām problēmām, ka citi cilvēki un viņu problēmas kļūst vienaldzīgas. Ir skumīgi noskatīties kā cilvēku pūļi traucas garām vecam cilvēkam, kurš nespēkā pakritis uz ietves, dzīvnieciņam, kurš ir ievainots un cīnās pēc dzīvības ielas malā. Ikdienas steigā mēs aizmirstam par cilvēcību. Mēs aizmirstam par to, ka, palīdzot citiem grūtā brīdī, mēs kāda dzīvē ienesam gaišumu un cerību, ka visas problēmas var atrisināt. Ieguvējs no cilvēcības un līdzjūtības ir ne tikai grūtībās nonākušais, bet arī tas, kurš nav bijis vienaldzīgs un ir palīdzējis otram, jo tā ir kā nerakstīta garantija, ka grūtā brīdī arī tev kāds būs blakus.
…
