Tautiskā romantisma pārstāvjiem lielākais svētums ir tauta, tādēļ darbiem ir latvisks un nacionāls raksturs. Šādā veidā, slavinot senatni, autori centās savos darbos attēlot to, ka latviešiem jau izsenis ir bijusi kopīga kultūra, tādējādi ceļot tautas nacionālo pašapziņu. Tāpat dzejoļos tiek izmantoti dažādi gaismu apzīmējoši simboli, radot filozofisko iemeslu, kāpēc tautai ir nepieciešams būt izglītotai ar pietiekami spēcīgu gara kultūru, mudinot latviešus kļūt brīviem no citām tautām. Tautiskā romantisma pārstāvji savā veidā turpināja jaunlatviešu iesākto darbu pie folkloras un vēstures pētīšanas, uzsverot pagātnes nozīmību tā laika sociālajās norisēs. …
