-
Laimē laimi meklēt
Ātrums, kādā koki nomet lapas, man atgādina asaru ūdenskritumu pār vaigiem, gājputnu aizlidošana manī raisa idejas bēgt, un rīti bez salnām man iedveš bailes no cerību zuduma.
Salnas nebija...
Un vakar man pazuda četras cerības- viena par nevīstošām margrietām, otra par lielām šūpolēm dārzā pie mājas, trešā un ceturtā par gaišām debesīm visu atlikušo gadu garumā. Iesim, lai arī septītās dienas saulrietā neredzēsim galu, lūdzu, paiesimies vēl mazlietiņ! Man tikai vajag svaigu gaisu un sešdesmit santīmus baloniem, kuri, pilni ar hēliju, mani paceltu gaisā. Vēl dažas sekundītes, un es atvēršu acis un ar pilnu krūti metīšos kaujā ar Tevi. ”
Viss, ko Tu saki, ir klusums. Arī Blaumanim Tu atbildēji ar to pašu? Man gribējās dialogu, diemžēl, iznāca tikai salts monologs. Negribēju dzirdēt pārcilvēcības, man tikai vajadzēja atrast kopsakarību starp Blaumaņa salnām pavasaros un maniem drēgnajiem rudeņiem.
Kolīdz uzsnigs, sāksim visu no gala…Es sargāšu ķermeni no nosalšanas, un Blaumanis apsolīs Lieni neatstāt sabradāšanai, viņš apsolīs arī Edgara un Kristīnes purvā uzsliet tiltiņu un pats savu laimi nemeklēt laimē.
Tilti deg, un ugunsdzēsēji nebrauc…
…
R.Blaumaņa konkursam veidots darbs. Esejas tēm- Cilvēka liktenis ir laimē laimi meklēt. Darbs ir orģināls un emocionāls,un norāda uz cilvēka tieksmi sasniegt vēl vairāk, vēl lielākus mērķus. Darba galvenā tēma tomēr ir un paliek- mīlestība.(Laime nav gājputni, kas vienmēr atgriežas mājās. Cilvēkam vajag būt pastāvīgā sasaistē ar laimes vadu, lai spētu pacelties pāri četrām sienām un rutīnai, kas jau kuru gadu desmitu ir neizbēgama. Būs mirklis, kas nekad nepārtaps mūžībā un netiks iegravēts uz tā paša akmens, lai arī vēlme lidot būs spēcīgāka par kājā piesieto auklu, kura ir īsi pēc pacelšanās rauj atpakaļ)
