Šī iestudējuma autora Jana Villema van den Bossa cits darbs – „Vējiem līdzi”, kurā kostīmu un valodas spēle lugā ir atšķirīgas. Ja kostīmi, sievietēm ar kuplajiem svārkiem un vīriešiem ar augstajām apkaklēm, rosina domāt, ka darbība risinās mums neizdzīvotajā pagātnē, tad valoda, kas lietota šīs lugas ietvaros stāsta darbību pietuvina mums pieņemamā variantā, tas ir, valodas īpatnības ir strukturētas tādā veidā, lai cilvēks, kurš dzīvo 21.gs., tiktu piesaistīts izrādei ar vieglu un saprotamu valodu.
Manuprāt, šāda veida darbības, kuras sižeta valodu izveido modernāku un vieglāk uztveramu, tiek veiktas, lai skatītājs izrādes laikā nejustos smagnēji, domājot, cik gan brīžiem neskaidra un arhaiska ir valoda, kurā stāsts ir tapis, bet lai baudītu izrādi.
Liekas arī, ka režisori līdz ar valodas pielāgošanu mūsdienām, ievieš mirdzumu skatuviskajās epizodēs.
…
