Nr. | Название главы | Стр. |
2. | IEVADS | 3 |
3. | 1789. – 1794. GADU REVOLŪCIJA UN KONSTITUCIONĀLĀ UZBŪVE | 4 |
1.1. | 1789. GADA FRANCIJAS REVOLŪCIJA UN ABSOLŪTISMA KRIŠANA | 4 |
1.1.1. | 1789. gada Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija | 5 |
1.1.2. | 1791. gada Konstitūcija | 8 |
1.2. | FRANCIJAS PIRMĀ REPUBLIKA | 9 |
1.3. | JAKOBĪŅU DIKTATŪRA | 10 |
1.4. | 1793. GADA DEKLARĀCIJA UN KONSTITŪCIJA | 11 |
4. | VALSTS UZBŪVE NO PIRMĀS REPUBLIKAS LĪDZ PIRMĀI IMPĒRIJAI | 13 |
1.5. | TERMIDORA APVĒRSUMS UN 1795. GADA KONSTITUCIJA | 13 |
1.6. | ĢENERĀĻA BONAPARTA APVĒRSUMS UN 1799. GADA KONSTITŪCIJA | 14 |
5. | IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 17 |
Ģenerāls Bonaparts, pirmais konsuls, piedāvāja tādu “republikāņu” valsts pārvaldes uzbūvi, kas atklāja plašumus viņu domu realizācijai. Jaunizveidota konstitūcija (VIII. gada Francijas Republikas konstitūcija) atšķiras no iepriekšējiem pirmkārt ar to ka nebija apstiprināta ar tautas pārstāvniecības orgānu, bija apstiprināta tikai ar šauro konstitucionālas komisijas locekļu parakstiem un 1799. gada 13. decembrī piedāvāta “tautas apstiprināšanai” ar stingro kontroli no valsts puses. Francijas tautas griba nebija realizēta caur vēlēšanām, bet caur parakstu vākšanu reģistros, kurus uzmanīja tiesnieši un notāri. Pie ārēja republikāņu uzbūves izskata, Konstitūcija faktiski noteica Bonaparta diktatūru.
Atšķīrībā no iepriekšējiem dokumentiem, jauns Konstitūcijas teksts vairs neiekļāva sevī Cilvēka un pilsoņa tiesības deklarāciju, jo Bonaparts neuzskatīja par nepieciešamo uzsvert “brīvību, vienlīdzību, brālību” par valsts devīzi. Garantējot buržuāzijai un zemniecībai īpašuma saglabāšanu, kuru tie iegūva revolūcijas laikā, 1799. gada Konstitūcija noteica, ka “pēc likumīgas nacionālā īpašuma pārdošanas, neskatoties uz to izcelsmi” tādu īpašumu ieguvējam to nevar atņemt (Konstitūcijas 94. pants). Konstitūcijā atrada savu atspulgu cēzarisms, atbalsts uz armijas spēkiem, kuriem veidota īpaša loma iekšējās un ārējās politikas realizācijā. Bonaparts Konstitūcijā īpaši uzsvēra valsts pabalstu piešķiršanu ievainotiem karavīriem, kritošo karavīru atraitnēm un bērniem (86. pants).
…
Franču revolūcija (franču: Révolution française) bija periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas Romas Katoļu baznīcas tiesības un nodibināta republika (1792). 1792. gada 20. aprīlī Francija pieteica karu Austrijai, kas iezīmēja Revolucionāro karu (1792-1802), vēlāko Napoleona karu (līdz 1815) sākumu. Par Franču revolūcijas noslēgumu uzskata Napoleona veikto Franču direktorijas (1795–1799) gāšanu.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
