Opera "Parīzes Dievmātes katedrāle"

Secinājumi
Zigmara Liepiņa mūzika ir pazīstama dažādu žanru mīļotājiem: līdzās populārām estrādes dziesmām un teātra mūzikai viņa daiļradē nozīmīga loma ir arī melodiskām operām un saviļņojošiem vokāli simfoniskajiem darbiem, bet atmodas laiks daudziem saistās ar leģendāro rokoperu Lāčplēsis un slaveno operu “Parīzes Dievmātes katedrāle” .
Kā jau minēju taustiņinstrumentālists, komponists un bijušais Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Zigmars Liepiņš ir tiešs, atskabargains, bet, kā pats atzinās, mazliet sentimentāls. Bez Liepiņa mūsu operai tiešām pietrūktu mazliet romantiska patriotisma.
Opera „ Parīzes Dievmātes katedrāle ”, manuprāt, ir ļoti vērtīgs Zigmāra Liepiņa darbs, kas būtu jānoskatās ikvienam no mums. Šodien Kvazimodo un Esmeraldas smeldzīgo mīlas stāstu var lasīt teju visā pasaulē, iestudētas operas, mūzikli, teātra izrādes, kino un pat multiplikācijas filmas.Tomēr atliek vien jautāt kāpēc šis stāsts ir tik populārs? Iespējams, ka cilvēkiem visos laikos ir nepieciešams pārliecināties par mīlestības un gara spēku, par to, ka var mīlēt visus un var bīlēt neierobežoti.
Lai arī vislielāko uzmanību piesaista Kvazimodo, jo viņš ir neveiksminieks, kā lamatās ieslodzīts starp debesīm un zemi. Visi stāsta varoņi ir izstumtie, pat nezvēru figūras uz katedrāles sienām. Tomēr opera mums stāsta, ka cilvēka gars ir nesalaužams un svin savu uzvaru. Ar es Jums to iesaku – Sviniet savu uzvaru!
…