-
Filmas "Mēdeja" recenzija
Tāpat arī fantastisks bija logs, kurā spīdēja saullēkts, kad Mēdeja, pamostoties, it kā sarunājās ar Dievu un tāpat arī vēlāk, kad tika nogalināta princese, tika parādīts šis logs un arī nākamajā rītā pēc abu bērnu nogalināšans, atkal aina bija ar šo pašu logu. Kopā tas tika parādīts 3 reizes. Vai tāpat vien? Nedomāju viss. Arī tur Pasolini ir ielicis savu domu un dziļo nozīmi. Arī vizuālie elementi, tērpi un pati aktiermāksla filmā bija satriecoša. Interesanti, ka katram cilts iedzīvotājam bija atšķirīgs tērps un galvas rotas, lakati, kroņi. Tiešām liela daudzveidība, kas ir diezgan iespaidīgi. Tāpat arī piesātināto krāsu izmantojum filmu padara nenoliedzami padara pievilcīgāku un acīm baudāmāku. Tāpat arī veiksmīgi ir izmantoti dažādi pietuvinājumi un rakursa maiņas, kas pievērš skatītāja uzmanību detaļām.
Finālu varētu raksturot kā labāko filmas daļu, kas piedeva tik asas sajūtas, ka tās ļāva izjust filmu līdz galam. Ja nebūtu šī fināla, visticamāk šo filmu nevērtētu tik izcilu, kāda tā bija. Marija Kalla, kura atveidoja Mēdeju, brīnišķīgi nospēlēja savu lomu. Tuvplāns, sejas mīmika, acis, vārdi... tas viss iedeva pamatīgu līdzpārdzīvojumu un sāpi sirdij. …
Filmas stāsts ir par to, kā mīlestības gatava, sieviete ir gatava uz ļoti sliktām un asiņainām izdarībām. Gribētu teikt, ka filmai ir divas galvenās sižeta līnijas. Viena, kurā galvenais stāsts ir par šīs cilts iepazīstināšanu, vietu, rituāliem un upuriem, bet otrā sižeta līnijā - par šo sievieti Mēdeju (atveido izcilā Marija Kalla), kura, uzzinādama, ka viņas vīrs Jāsons (atveido Džuzepe Gentile) grasās precēt citu, uzsāk savu asinskāro darbību, nogalinot vispirms jauno Jāsona princesi un vēlāk savus abus dēlus.
