-
Vērtībizglītība daudzkultūru vidē
2011–2015 гг.
Ieteikumos norādīts, ka nepieciešams noteikt bērna audzināšanas kompetenci un atbildību visām iesaistītajām pusēm, jo tieši vienotas izpratnes trūkums par līdzdalību starp ģimeni, izglītības iestādi un sabiedrību izraisa savstarpēju nesapratni, konflikta situācijas un audzināšanas darbības neefektivitāti. Savlaicīgi netiek pamanītas un risinātas problēmas, kas saistītas ar bērnu un jauniešu vērtīborientāciju, antisociālu uzvedību un dažāda veida atkarībām. S.Austruma uzsver, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests akcentējis tikai vienu no vērtībizglītības aspektiem – patriotisko audzināšanu.
Var secināt, ka sabiedrības integrēšana ir kļuvusi par nepieciešamību. Iecietības veicināšanai un diskriminācijas novēršanai ir jābūt integrācijas priekšnoteikumiem. Jāpēta stereotipi – to cēloņi, izpausmes un sekas; pedagoģiskās stratēģijas stereotipu mazināšanai un diskriminācijas novēršanai; etniskās saskaņas un starpkultūru dialoga sekmēšana skolā un klasē; metodiski paņēmieni iecietības veicināšanai. Skolotājiem ir grūtības, no vienas puses, nepārkāpt Izglītības likumu attiecībā uz pamatiedzīvotājiem, bet, no otras puses, radīt iespējas arī jauniebraucēju bērniem apgūt mācību priekšmetus kvalitatīvi. Skolotāja spēja un vēlme strādāt daudzkultūru klasē vēl negarantē veiksmīgu mācību procesu. …
Vērtībizglītība ir izglītības virzības kopums, kas iezīmē vērtību izvēles veidošanas pamatprincipus, kurus skolēni vispirms apgūst ģimenē, bet vēlāk mācību procesā skolas vidē saskaņā ar izglītības standartiem. Valsts izglītības satura centra vecākā referente Spodra Austruma uzskata, ka mūsdienu pētniecībā vērtībizglītība un vērtības tiek definētas kā filozofijas daļa un kā morālās izglītošanās komponente, kas veido bērna personību. Vērtībizglītībai ir arī pedagoģiska nozīme, un tā tiek īstenota ne tikai ētikas, sociālo zinību, kristīgās mācības, literatūras, filozofijas, vēstures un kulturoloģijas mācību stundās, bet arī audzināšanas stundās Pasaules ģeopolitisko pārmaiņu rezultātā palielinās cilvēku mobilitāte un sabiedrības daudzveidība, līdz ar to, veidojas saikne starp skolu un daudzkultūru vidi. Dažādība skolu vidē un klasēs ir realitāte arī Latvijā. Līdzās mūsu valsts vēsturiskajām etniskajām kopienām uz dzīvi Latvijā arvien vairāk apmetas ģimenes no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Viņu bērni uzsāk skolas gaitas Latvijas izglītības iestādēs. Jauna tendence ir reemigrantu bērni – skolēni, kuri atgriezušies/ieradušies Latvijā ar spēcīgi iesakņojušos citas valodas un kultūras pieredzi. Dažādību izglītības iestādēs veido skolēni ar atšķirīgu iepriekšējās dzīvesvietas un izglītības pieredzi, dažādu tautību, rasu, kultūru un reliģisko piederību.
