Epilepsija
Ir centrālās nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas krampju un bezsamaņas lēkmes.
Tās rodas sakarā ar galvas smadzeņu elektriskās aktivitātes straujām, īslaicīgām izmaiņām. Tautā to bieži sauc par “krītamo kaiti”.
Epilepsijas lēkmei raksturīgi, ka cilvēks pēkšņi nokrīt, sāk raustīties krampjos un nereaģē uz uzrunu, jo atrodas bezsamaņā. Lēkmes parasti ilgs līdz 5 minūtēm, pēc tās cilvēks atgūst samaņu, lai gan var būt apjucis un miegains.
Nervu iekaisums
Dēvē par neirītu. Neirīta gadījumā novēro stipras, dedzinošas, velkošas vai pulsējošas sāpes nerva apvidū.
Parasti šo slimību izraisa trauma, saaukstēšanās vai neizārstētas infekcijas slimības.
Visbiežākie neirītu veidi ir trijzaru nerva iekaisums, kad novēro sāpes pieres, vaiga vai žokļa rajonā, un sēžas nerva neirītu – išiasu, kad līdzīga rakstura sāpes ir augšstilba mugurējā virsmā.
Meningīts
Tas ir smadzeņu apvalku iekaisums. To var izraisīt gan baktērijas, gan vīrusi.
Parasti meningīts sākas ar stiprām galvassāpēm, augstu temperatūru, var būt slikta dūša, bet smagākos gadījumos arī apziņas traucējumi.
Meningīts ir nopietna slimība, tādēļ to vienmēr jāārstē slimnīcā.
…
