-
Latgales nacionālā atmoda
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Latgales nacionālās atmodas sociālais un politiskais fons | 3 |
| 2. | Latgales nacionālās atmodas ievērojamākie darbinieki | 6 |
| 2.1. | Francis Kemps | 6 |
| 2.2. | Francis Trasuns | 7 |
| 2.3. | Antons Skrinda | 8 |
| 3. | Latgales kongress 1917. gadā | 9 |
| 4. | Latgales nacionālās atmodas sekas un rezultāti | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Secinājumi
Neskatoties uz visiem trūkumiem, nepilnībām, iekšējām pretrunām un domstarpībām, kā arī ne līdz galam izmantoto iespēju, Latgales nacionālā atmoda bija viens no visnozīmīgākajiem notikumiem visas Latvijas vēsturē, protams, arī kultūrvēsturē. Tai bija izšķiroša un milzīga loma ilgstošās atpalicības pārvarēšanā. Tika samazināta apspiestība, ar kuru iepriekšējos gadsimtos bija spiesti sadzīvot Latgalē dzīvojošie cilvēki, stiprinot nacionālās piederības jūtas, bet vēl vairāk veidojot spēcīgu saiti ar Vidzemē un Kurzemē dzīvojošajiem latviešiem, kas bija priekšnoteikums, lai 1918. gada 18. novembrī varētu proklamēt Latvijas valsti un pēcāk veidotu demokrātisku sabiedrību. Atmoda veicināja etnisko īpatnību apzināšanu, to cienīšanu un lepošanos ar tām. Tika likti pamati latgaliskajai presei, grāmatu izdevumiem, ortogrāfijas pilnveidei. Teātra, kultūras, mākslas, kā arī izglītības nozare piedzīvoja uzplaukumu, kam loģiskā kārtā sekoja ar saimnieciskais un sociālais uzlabojums, jo tikai kulturāli-izglītota tauta var sasniegt to attīstības līmeni, lai spētu parūpēties pa katru sabiedrības locekli.
Tāpat nacionālā atmoda izkristalizēja tās personas, kurām bija lemts kļūt par Latgales karoga tālāknesējiem un tiesību aizstāvjiem. Lai gan lielākā daļa no tiem nāca no katoļu baznīcas, kura tiešā mērā pārstāvēja konservatīvi kristīgās vērtībās, atmodas veicinātāji rūpējās par tautas kopējo labumu un galvenokārt tās kulturālo izaugsmi.
…
Atšķirībā no pārējiem novadiem Latgale Cariskajā Krievijā nebija atsevišķa guberņā kā Kurzeme vai Vidzeme, bet gan pievienota Vitebskas guberņai. Arī Latgales nacionālā atmoda norisinājās teju piecdesmit gadus vēlāk nekā latviešu pirmā nacionālā atmoda, kura bija iesākusies 19. gs. 50. gados. Tam bija vairāki iemesli, no kuriem svarīgākie: kultūras apspiešana Latgalē, Latgales novada ekonomiskā atpalicībā un salīdzinoši nelielais akadēmiski izglītoto cilvēku skaits šajā novadā, turklāt lielākā daļa no tiem bija izkaisīti pa visu Krieviju, it īpaši Pēterpili.
