Mākslinieciskā literatūra var kalpot arī kā laika mašīna – mēs varam redzēt tā laika tehnoloģijas un atklājumus.
Nobeigumā varu teikt, ka literatūras dažādo žanru kopums veido pasauli labāku. Mācību literatūra piedāvā mums paplašināt zināšanas, bet daiļliteratūra un māksla noņem robežas mūsu iztēlei. Bez tās mēs būtu kā roboti, jo mums nebūtu fantāzijas, taču, paldies Dievam, mums ir literatūra, un mēs varam turpināt mācīties, ceļot laikā un sapņot.
…
