-
Renesanses mode
Mode
Renesanses iezīmes itāļu sadzīve visspilgtāk izpaudās modes tendencēs. Jaunais itāļu ģērbšanās stils radās Florencē, un tas lielā mērā bija saistīts ar jaunu audumu un rotaslietu ievešanu no tālajiem jūras braucieniem.
Kultūrā un ekonomikā Itālija bija strauji aizvirzījusies citiem priekšā, tādēļ tā kļuva par modes noteicēju.
Atbilstoši ģērbšanās noteikumiem zemniekiem vajadzēja apmierināties ar mājās gatavotiem linu vai vilnas audumiem. Kažokus drīkstēja gatavot tikai no jēra un aitas ādām .Apģērbam bija jābūt: lētam, lietderīgam un izturīgam. Parasti audumi bija pelēki, brūni, melni vai linu krāsā. Likums noteica, ka tam nedrīkst būt vairāk par sešām ielocēm. Par mēteli zemniekiem kalpoja bieza filca, ko ar lentēm piestiprināja pie labā pleca. Parastie apavi bija sasienamās kurpes. Mati bija īsi apgriezti, sejas skūtas. Vecāki vīri atļāvās ūsas un pilnbārdu. Tērpiem nebija nekādu rotājumu.
Vīriešu mode
Vīriešu apģērbi galvenokārt bija divu veidu. Jauniešiem apģērbs līdzīgs tunikai, kas laika gaitā tika papildināta ar piedurknēm un dažādām detaļām. Apģērbs parasti bija līdz ceļiem. Tunika bija zinātnieku, inteliģences un padzīvojušu ļaužu apģērbs, un vēl tagad tā ir daudzu universitātes profesoru goda tērps. Otrs apģērbu veids bija vīriešu mētelis-antīkā toga ar iešūtām piedurknēm. Tāds tas saglabājās vēl ilgi. Valkāja dažādu garumu virssvārkus, zeķes un zeķubikses Nēsāja platās kurpes.
Mati bija gari, līdz pleciem krītoši, bet virzienā no aizmugures uz priekšu tos pakāpeniski saīsināja. Kā galvassegu nēsāja bereti, ko izrotāja ar spalvām.
…
Absolūtisms jeb neierobežota karaļa vara ir viena no spilgtākajām 17. un 18. gadsimta Eiropas vēstures iezīmēm. 17. gs. Rietumeiropā bija lielu pārmaiņu laiks. Jaunu Eiropas nacionālo valstu nostiprināšanās un uzplaukuma laiks. Beidzās lielo nāciju un lielo nacionālo valstu veidošanās process. Absolūtisms nebija gatava un līdz galam izstrādāta valsts pārvaldes sistēma. Tipiska šā laika valsts pārvaldīšanas forma bija absolūtā monarhija, kas savā klasiskajā veidā izpaudās Francijā. 17. gs. otrā pusē visā Eiropā, izņemot Holandi un Angliju, joprojām valdīja feodālisms, kur valdošo vietu saglabāja muižniecība. Absolūtismu ierobežoja toreizējās komunikāciju iespējas, kas lielā mērā vēl bija vidus laicīgas.
