KOPSAVILKUMS: Abi dzejnieki radījuši skaistu dzeju, citādāku kā biju lasījusi pirms tam. Man ļoti patīk šo abu dzejnieku dzejoļi, jo tie rakstīti līdzīgā stilā, kādā rakstījis A. Čaks, kas ir mans mīļākais dzejnieks. Man visinteresantākā sķita Linarda Tauna dzeja, jo tajā ir daudz simbolismu un izteiksmes līdzekļu, kas padara viņa dzeju emocionālu un piesaistošu. Vienojošais šo abu „Elles ķēķa” pārstāvju dzejā ir vēlme atgriezties dzimtenē. Viņi raksta par ASV citādākumu un to, cik grūti pielāgoties citai vidi, citai kultūrai un tautai. Dzejniekiem ļoti tuvas ir atmiņas par dzimteni - Latviju. Atšķirīgais - abu dzejnieku atšķirīgie rakstīšanas stili, lai gan pamatā jūtama A. Čaka ietekme, tomēr katrs dzejnieks izvēlējies savu rakstīšanas manieri. Jāsaka, man pašai tuvāka šķita Linarda Tauna rakstītā dzeja. Tā mani piesaistīja ar savu neatkārtojamību, salīdzinājumiem un simboliem, kas bagātināja manu iztēli. Es, piemēram, lasot L.Tauna dzejoli „Dzimtenes āboli” varēju iztēloties, kā autors sarunājas ar ābolu, domā par Latviju, kādas ir viņa izjūtas un saikne ar Latviju caur šo Latvijā audzēto ābolu, kas kļūst par vienīgo vēstnieku, kas L.Taunam stāsta par to, kā klājas viņa dzimtenei. Kopumā ieinteresēja G.Saliņa un L.Tauna dzeja. …
