„Veiksmīgas sarunas ir tās, pēc kuram abas puses jūtas kā uzvarētāji. Lai tā notiktu, nepieciešams atklāts dialogs un abpuseji izdevīgs mērķis. Diemžēl sarunas lielākoties tiek uzskatītas par veltīgu laika nosišanu.” (Losons, 2006) To arī var salīdzīnāt ar grupas darbu, ja visiem būs vienāds mērķis un katrs ar katru spēs panākt abpusēji izdevīgu vienošanos, tad viss izdosies. Es uzskatu, ka diskusijas sākumā bija jānostāda mērķi, jāizvirza uzdevums, jānosaka komandas loma. Diskusijas laikā uzmanīgi jāieklausās katrā kolēģī, cilvēkiem ar mazākām zināšanām vairāk jāieklausās alfā un betā, lai viss grupas darbs izvērstos pozitīvi, kā arī, protams, nedrīkst sevi uzskatīt par labāko, savādāk pārēja grupa tevi necienīs un uzskatīs par egoistu, kam interesē tikai paša domas. Kā arī, ja grupā ir sastopams kāds pretinieks, kas cīnās pretī līderim jeb alfai, tas steidzīgi jānoliek pie vietas, lai grupu darbs netiktu izjaukts un nekādā veidā netiktu negatīvi iespaidots. …
