-
Cilvēka konstitūcijas medicīniskie aspekti
Konstitucionālās koncepcijas pirmssākumi ir cieši saistīti ar kliniskās medicīnas attīstību, kas aizsākās Senās Grieķijas kultūras plaukuma periodā. Cilvēkas dzīves vērtības celšanās piesaistīja uzmanību slima cilvēka individuālajām iezīmēm un slimību rašanās cēloņiem. Vēl pats hipokrāts izdalīja „stipro” un „vājo”, „labo” un „slikto” konstitūciju. Antīkās medicīnas klasiķu darbi satur daudzus novērojumus par ķermeņa novecošanas iezīmju saistību ar noteiktiem funkcionāliem stāvokļiem, kā arī noslieci uz slimībām, piemēram, plaušu tuberkulozes rezistences pazemināšanās cilvēkiem ar astēnisku miesasbūvi (spārnveidīgas lāpstiņas, muskuļu vājums, vājš apmatojums). Ir arī gadījumi, kad bērniem atklāj diezgan izteiktu konstitucionālu „anomāliju” saistību ar nosleici uz notiektām slimībām (limfātiskas, eksudatīvas, neiro-artrītiskas diatēzes); šie konstitucionālie varianti pediātrija ir ieguvuši klīnisku nozīmi. Pie mantotu un hromasomālu slimību diagnostikas, kā arī pie dažādas etioloģijas endokrinopātijas plaši pielieto antropoloģiskos rādītājus – garums, ķermeņa svars, kāju garuma attiecība pret ķermeni, acu šķēlums, augšējā plakstiņa kroka (epikantus), starp acu indekss, ausu forma, aukslejas u.c. Normālā cilvēku populācijā „noslieces” koncepcija ir pamatā galēju morfofunkcionālo organizāciju variantu izdalīšanā, un tajā atzīmētās nobīdes var būt nozīmīgas dažu smilību etioģenēzē. Tādā veidā konstitucionālai tipoloģijai ir diagnostiska un prognozes nozīme.…
Cilvēka konstitūcijas medicīniskie aspekti. Savstarpējā konstitūcijas tipu saikne ar noslieci uz noteiktām slimībām ir tikai daļa no kopējās problēmas. Tās pamatā ir korelācija starp cilvēka morfofunkcionālo organizāciju funkcijām un reaktivitāte, kā arī organisma vispārejā pretestība stresa faktoriem (mācība par „reakciju normu” organismā). Dažādi normu varianti noteiktā mēra atspoguļo dažādus adaptācijas tipus, tie var tikt pētīti kā individuālajā, tā arī populācijas līmenī. Acīmredzot, populāciju konstitucionālais neviendabīgums var tikt uzskatīts kā stresa pakāpes rādītājs, ko pārbauda apkartējā vidē. (Kaznačējevs 1985.gads). Tieši tāpēc šķiet ļoti lietderīgi vienas nodaļas ietvaros aplūkot medicīniskos un ekoloģiskos cilvēka konstitūcijas izpētes aspektus.
