Džambatistam Viko valoda ir izpētes un refleksijas objekts. Līdz 19. gs valdošā ir klasiskā paradigma (valoda ir domāšanai pakļauts instruments). Viko saka, ka valoda ir autonoms fenomens, ko var pētīt neatkarīgi no domāšanas, kas tur izpausta. To nevar prestatīt izziņai. Valoda ir izziņas forma un daļa. Valoda rodas vēsturiski un psiholoģiski; rodas pirmkārt kā dzeja (pirmsvalodiskā forma).
Vilhemam Hubaltam valoda ir kā veidojums; ikreizēji runājama – tas, ko saka tagad, ir runa, tā nav visa valoda; tikai tas, kas tagad. …
