2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Fiziskās personas maksātnespējas process | 7 |
| 1.1. | Pazīmes un priekšnoteikumi procesa uzsākšanai | 7 |
| 1.2. | Ierobežojumi, kas liedz iespēju piemērot maksātnespējas procesu | 11 |
| 2. | Valsts atbalsts un palīdzība grūtībās nonākušam parādniekam | 13 |
| 2.1. | Dalītā atbildība | 13 |
| 2.2. | Nolikto atslēgu princips | 16 |
| 3. | Godprātība kā būtisks elements fiziskās personas maksātnespējas procesā | 21 |
| 3.1. | Godprātības izvērtēšanas kritēriji | 21 |
| 3.2. | Personas godprātības izvērtēšanas algoritms | 24 |
| 3.3. | Tiesības uz otro iespēju | 31 |
| Secinājumi | 36 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 40 | |
| Pielikums Nr.1: Tiesu nolēmumi | 49 | |
| P | ielikums Nr. 2: Aptaujas anketa un rezultāti | 52 |
| Pielikums Nr. 3: Dokumentārā lapa | 59 |
SECINĀJUMI
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Izvērtējot personas saņemto pieteikumu ar lūgumu pasludināt tās maksātnespēju, šobrīd tiesai nav pienākums detalizēti pārbaudīt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja pausto ziņu ticamību. Spēkā esošais regulējums paredz ļoti liberālu attieksmi pret maksātnespējīgo parādnieku, diemžēl ne visas personas, kuras tiesā sniedz pieteikumu ar lūgumu pasludināt to maksātnespēju, ir godprātīgi parādnieki, kuri, juridiskos terminos runājot, savas tiesības lietotu un pienākumus pildītu labā ticībā. Īsi maksātnespējas pieteikumu izskatīšanas termiņi ir atbalstāmi, taču, vai tiesa šādā veidā nezaudē iespēju objektīvi un kvalitatīvi izvērtēt konkrētā maksātnespējīgā parādnieka personību un lietas faktiskos apstākļus? Vai tiesa var pagūt apkopot kvalitatīvu un objektīvu informāciju par maksātnespējīgo parādnieku septiņu dienu laikā, kā to paredz šī brīža regulējums? Autoraprāt šī brīža maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums pieļauj fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu gan godprātīgam, gan negodprātīgam parādniekam, tajā skaitā nepienācīgi īsā lietas izskatīšanas termiņa dēļ.
Autora secinājums un ierosinājums: Izteikt Civilprocesa likuma 363.27 pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata viena mēneša laikā no tās ierosināšanas dienas. Lietu tiesa izskata tiesas sēdē, klātesot parādniekam un administratoram."
2. Lasot un analizējot anonimizētos tiesu nolēmumus, regulāri nolēmumos parādās ziņas par to, ka personai nav pietiekošu ienākumu, lai veiktu ikmēneša maksājumus par savām kredītsaistībām, taču ir līdzekli, lai iemaksātu naudas summu, kas līdzvērtīga divām minimālajām mēnešalgām, Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Netiek arī pārbaudīta naudas līdzekļu izcelsme maksātnespējas procesa izmaksu segšanas laikā. Šo pieļaujot, likumdevējs būtībā atbalsta ēnu ekonomiku.
Autora secinājums un ierosinājums: Personai rakstot pieteikumu tiesai ar lūgumu pasludināt tās maksātnespējas procesu, uzlikt par pienākumu pamatot līdzekļu izcelsmi gan valsts nodevas un depozīta samaksas gadījumā, gan maksātnespējas procesa izmaksu segšanas laikā. …
Fiziskās personas maksātnespējas institūts ir salīdzinoši jauns. Tas ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu , kurš bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.novembrim. Lai arī Civillikuma 1587.pantā nostiprinātais romiešu tiesību princips Pacta sunt servanda (lat.) nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, tomēr dzīvē mēdz rasties apstākļi, kurus persona iepriekš nav varējusi paredzēt. Arī maksātspējas zaudēšana ir viens no šādiem apstākļiem, kurš var rasties pēkšņi, un, ar kuru persona iepriekš nav rēķinājusies. Diemžēl, maksātnespējas tiesisko regulējumu mēdz izmantot arī negodprātīgi parādnieki. Bakalaura darbā "Godprātīgs parādnieks fiziskās personas maksātnespējas procesā: izvērtēšanas nepieciešamība, kritēriji un tiesības uz otro iespēju" tiek pētīts fiziskās personas maksātnespējas process laikā pēc 2010.gada 1.novembra, kad stājās spēkā Maksātnespējas likums, kurš ir šī brīža galvenais maksātnespējas procesu regulējošais tiesību akts Latvijā. Atbilstoši Tieslietu ministrijas plānotajām reformām maksātnespējas politikas attīstībai turpmākajiem pieciem gadiem (2016.-2020.gadam), 2017. gadā iecerētas būtiskas izmaiņas maksātnespējas procesu norisē un uzraudzībā, tajā skaitā veltot uzmanību kritērijiem, pēc kuriem nosakāma parādnieka godprātību." Darba mērķis ir noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtējama parādnieka godprātība, nodrošinot maksātnespējas jomas politikas veidotājus ar kvalitatīvu informācijas bāzi lēmumu pieņemšanai. Lai sasniegtu mērķi, darbā tiek izvirzīti vairāki uzdevumi: 1. analizēt un apkopot darbam atbilstošu jaunāko juridisko literatūru par fizisko personu maksātnespējas procesu norisi Latvijā un citās valstīs, 2. veikt detalizētu fizisko personu maksātnespēju tiesu nolēmumu analīzi, 3. apkopot un izanalizēt iegūtos Maksātnespējas reģistra un Banku reģistra statistikas datus, 4. izstrādāt darba instrumentu - anonīmu aptaujas anketu par fiziskās personas maksātnespējas procesu, iekļaujot tajā būtiskus jautājumus, lai noskaidrotu sabiedrībā valdošo viedokli, 5. statistiski apstrādāt, apkopot un izvērtēt pētījumā iegūtos rezultātus, 6. izdarīt secinājumus un tiem atbilstošus ierosinājumus uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā. Darba strūktūra izstrādāta, izveidojot trīs galvenās nodaļas, katra no kurām ietver sevī vairākas apakšnodaļas. Pirmajā nodaļā apkopota darba teorētiskā bāze, ietverot arī statistikas datus, otrajā nodaļā aplūkoti veidi, kādos atbalstu grūtībās nonākušajam parādniekam spēj sniegt valsts, bet trešājā nodaļā, kas, autoraprāt, šajā darbā ir būtiskākā - apskatīti un analizēti tiek kritēriji, pēc kuriem izvērtējama personas godprātība. Bakalaura darbā tiek izvirzīta hipotēze par godprātību kā būtisku elementu fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pētniecības darba metodes: analīzes, vēsturiskā, indukcijas un salīdzinošā metode. Pētniecības instrumenti: tiesu nolēmumi, statistikas dati, aptaujas anketa. Pētījuma respondenti: 51 nejauši izvēlēta anonīma anketējamā persona un 35 personas maksātnespējas lietās anonimizētajos tiesu nolēmumos.
