Astronomija

Saules sistēma sastāv no Saules, planētām, pavadoņiem, asteroīdiem un komētām. Tā izveidojusies aptuveni pirms 4600 miljoniem gadu no milzīga gāzes un putekļu mākoņa. Saules pievilkšanas spēks notur planētas orbītās. Planētas izvietojušās divās joslās. Iekšējā joslā ietilpst Merkurs, Venera, Zeme un Marss; ārējā joslā atrodas Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns un Plūtons.
Saule ir zvaigzne – milzīga karstas gāzes lode, daudz lielāka par jebkuru no planētām. Saule ir izveidojusies pirms nepilniem 5 miljardiem gadu no ūdeņraža, hēlija un putekļu maisījuma mākoņa. Pievilkšanas spēku ietekmē mākonis saspiedās. Saspiežoties tas sakarsa, līdz tajā sākās kodolreakcijas, kurās ūdeņradis pārvērtās hēlijā. Kopš šī mirkļa saule sāka spīdēt vienmērīgi.
Merkurs atrodas tik tuvu saulei, ka uz tā nav atmosfēras un okeānu. Visa Merkura virsa ir klāta ar krāteriem, tā ir klinšaina un virsas temperatūra sasniedz 350°C.
Veneras virsu klāj biezi mākoņi. Tie aiztur Saules siltumstarojumu, tādēļ Venera ir karstākā planēta Saules sistēmā. Tās virsas temperatūra sasniedz aptuveni 480°C.
Zemei ir atmosfēra. To satur arī zemes okeāni, kuros ir ūdens. Vidējā temperatūra uz Zemes ir 22°C. Gaiss un ūdens ir nepieciešami dzīvības pastāvēšanai. Ja zeme būtu karstāka, ūdens iztvaikotu; ja Zeme būtu aukstāka, ūdens iztvaikotu.
Marss ir neliela, sausa planēta ar sarkanu, klinšainu virsu. Uz Marsa ir auksts (vidējā temperatūra -23°C), un tam ir divas polārās cepures, kas sastāv no ledus un sasalušas gāzes. Marsasm ir divi mazi pavadoņi – Foboss un Deimoss.
Jupiters ir lielākā Saules sistēmas planēta. Tam ir 16 pavadoņi. Virpuļojošu gāzu joslas apņem planētas virsu, kuru veido šķidrumu un gāzu maisījums. Jupiters ir auksta planēta, kuru apņem putekļu maisījums.…