Atbildētājas pārstāve L.Bīriņatiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem Iepazīstoties ar Atbildētājas sniegto informāciju tiesai, referāta autore viennozīmīgi uzskata, ka personai B. bija nepieciešams ievērot lietišķo rakstu stilu un ievērot lielāku, laika posmu starp e-pastu sūtīšanas laikiem, kā arī izturēties atbildīgāk un ievērot lielāku cieņu pret augstāk stāvošu personu. Referāta autore uzskata, ka šajā situācijā persona B. nav rīkojusies prettiesiski un perona B. bija tiesiska celt šādu prasību tiesā, jo to nosaka Civillikuma 2352.1 panta pirmā daļa, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Balstoties uz šo likumu prasītājs bija tiesīgs lūgt , lai šī ziņa tiek atsaukta. Ņemot par pamatu 2352.1. Civillikuma punktu referāta autore uzskata, ka prasība ir nepamatota, jo ja amatpersona būtu publicējusi savu sniegto informāciju kā ziņu, tad prasītājs būtu tiesisks prasīt informācijas atsaukšanu, bet šajā gadījumā ņemot papildus klāt 100.pantu, amatpersona ir tikai paudusi savu viedokli, nevis konkrēti sniegusi ziņu. No tā var secināt ,ka amatpersona bija tiesīga paut savu viedokli, bet persona B. nevar pieprasīt realizēt viedokļa atsaukšanu , jo amatpersonai ir tiesības uz vārda brīvību. Konkrētajā gadījuma amatpersona bija tikai paudusi savu negatīvo viedokli par personu B.
Tālāk aplūkojot tiesas materiālu darba autore aplūko tiesas lēmumu: Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu /Valsts amatpersona/, personas kods /personas kods/ ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem 1425 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit pieci euro).…
Mūsdienu sabiedrībā un informatīvajā telpā bieži netiek ievērotas ētiskās normas, tiek aizskarti citi cilvēki un viņu gods un cieņa. Darba autore referāta ietvaros izvēlējās tēmu “Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais regulējums. Likumdošana, tiesu prakse.”. Referāta autore uzskata, ka šī mūsdienu sabiedrībā ir ļoti aktuāla tēma , taču tajā pašā laikā ļoti sarežģīta. Darba autore uzskata, ja “gods” un “cieņa ” ir ļoti saistīti savā starpā. Gods un cieņa tiek atzīti par tikumiskās dzīves pašām nozīmīgākajām vērtībām, kas sevī ietver dažādu personības īpašību kopumu - darba mīlestību, taisnīgumu, godīgumu, labestību, izpalīdzību uc. Šos jēdzienus pieņemts lietot kopā - apzīmējot lielu cilvēka indivīda pakāpes līmeni, tomēr tajos pastāv zināmas atšķirības. Cieņa un gods ir morālās apziņas jēdzieni, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot tā rīcību, dzīvi. Šo morālo vērtējumu parasti dod sabiedriskā doma, ģimenes locekļi, radi, draugi, paziņas un citi līdzcilvēki. Gods un cieņa ir jēdzieni ar pozitīvu nokrāsu. Neskatoties uz to, no šīm morālajām vērtībām izrietošās īpašības nav tik pozitīvas, piemēram, godkāre, necieņa.
