Pirms 30 gadiem, enerģētiskās krīzes laikā, uzskatīja, ka ražošanai nepieciešamajam naftas krājumu apjomam būtu jāpietiek 25 gadiem. Šobrīd naftas patēriņš ir vēl vairāk palielinājies, bet tiek uzskatīts, ka pasaules naftas krājumu pietiks vēl 40 gadiem. Līdzīgi ir ar citiem fosilajiem resursiem – oglēm un dabasgāzi. Ņemot vērā lielos krājumus, kā arī fosilo resursu zemo cenu, reģeneratīvie resursi, tai skaitā saules enerģija, atrodas salīdzinoši neizdevīgākās pozīcijās, jo ir dārgāki.[03.2003.] Tomēr pēdējā desmitgadē arī Latvijā reģeneratīvo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas strauji attīstās. Tā kā to izmantošanas lietderību nevar pamatot no tikai no ekonomiskā viedokļa, jāņem vērā arī citi aspekti. Kādi tie būtu? Tā kā Latvijā gandrīz nav savu fosilā kurināmā krājumu, viens no aspektiem varētu būt valsts ārējo maksājumu bilances uzlabošana un valsts atkarības no energoresursu importa samazināšanās.
Ne mazāk svarīgs aspekts ir sociālais – līdz ar jaunu tehnoloģiju attīstību palielinās darba vietu skaits, ģenerējot papildus ienākumus valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā. Un ne tikai.…
