Автор:
Оценка:
Опубликованно: 21.01.2021.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Презентация 'Baktērijas', 1.
  • Презентация 'Baktērijas', 2.
  • Презентация 'Baktērijas', 3.
  • Презентация 'Baktērijas', 4.
  • Презентация 'Baktērijas', 5.
  • Презентация 'Baktērijas', 6.
  • Презентация 'Baktērijas', 7.
  • Презентация 'Baktērijas', 8.
  • Презентация 'Baktērijas', 9.
  • Презентация 'Baktērijas', 10.
  • Презентация 'Baktērijas', 11.
  • Презентация 'Baktērijas', 12.
  • Презентация 'Baktērijas', 13.
  • Презентация 'Baktērijas', 14.
  • Презентация 'Baktērijas', 15.
  • Презентация 'Baktērijas', 16.
  • Презентация 'Baktērijas', 17.
Фрагмент работы

Barošanās
Baktērijas iedalās divos veidos Autostrofās un Heterotrofās. Autotrofas ražo organiskās vielas no neorganiskām vielām. Heterotrofas ražo organiskās vielas no organiskām vielām.
Barojas osmozes ceļā caur apvalku, tāpēc barības vielām jābūt izšķīdušām ūdenī. Baktērijas šūnas izdala apkārtējā vidē hidrolītiskus eksofermentus, kas ūdenī nešķīstošas vielas (celulozi, cieti, olbaltumvielas, taukus) pārvērš vienkāršākos, ūdenī šķīstošos savienojumos. Oglekli baktērijas iegūst vai nu no gaisa ogļskābās gāzes (autotrofiskās baktērijas), vai no organiskiem savienojumiem (heterotrofiskās baktērijas).
Baktērijas, kas dzīvības procesiem spēj izmantot nedzīvus organiskos savienojumus, sauc par saprofītiem atšķiribā no parazītiem, kuri vairojas dzīvā organismā. Baktērijas vielmaiņai vajadzīgas arī minerālvielas un В grupas vitamīni.

Elpošana
Pēc elpošanas tipa baktērijas iedala aerobos, kuriem nepieciešams brīvais gaisa skābeklis, un anaerobos, kas spēj vairoties bez gaisa skābekļa. Ir arī fakultatīvi anaerobiskas baktērijas, kas vairojas kā bezskābekļa, tā skābekļa vidē.

Kairināmība un pielāgošanās
Vairākums baktēriju ir izturīgas pret zemu t°, bet temperatūrā, kas augstāka par 60°, tās iet bojā. Baktērijas ir sevišķi neizturīgas pret mitru karstumu paaugstinātā atmosfēras spiedienā, kādu izmanto autoklāvos sterilizācijai. Tieša saules gaisma, galvenokārt ultravioletais starojums, tās iznīcina dažās stundās, Patogēno baktēriju iznīcināšanai jeb dezinfekcijai lieto fenolu, formalīnu, hloru, spirtu u.c. ķīmiskos savienojumus. Baktērijas parasti iet bojā, ja tās žāvē, bet, ja to šūnas sasaldē zemā t° un izžāvē vakuumā, tās ilgstoši saglabā dzīvotspēju.
Baciļu sporas ir daudz izturīgākas par šūnām un neiet bojā arī 100° temperatūrā un sausumā. Baktērijas ir visur - augsnē, ūdenī, gaisā, uz augiem, dzīvnieku un cilvēku organismā. Baktēriju kopumu kādā vidē, piem., cilvēka organismā, sauc par mikrofloru. Bez baktērijām nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes, jo tās piedalās slāpekļa, oglekļa, sēra, fosfora u.c. elementu riņķojumā dabā.
…

Atlants