19. gadsimta filozofisko pasauli satricināja Kārļa Marksa ekonomiski-politisko pārdomu apkopojums, kuru sabiedrībā atpazīst kā “Komunistiskās partijas manifestu”. Šajā darbā diezgan pravietiski spriedelēts par netaisnību šķiru vidū, kur kāda pārāka personu grupa (buržuāzija) nomāc un bez maz vai paverdzina neviena neaizstāvētu nabadziņu kārtu (proletārieši), kuriem ir jāsaceļas pret apkārt valdošo netaisnību. Doma par vienlīdzību, protams, ir skaista, taču tās izpildījums, taisnīgā un praktiskā puse ir ar diezgan pamatīgiem”robiem”.
Jau pašā esejas sākumā derētu aplūkot Marksa izpratni par vēsturisko sabiedrības attīstību. Pašpasludinātais zemākās šķiras aizstāvis savā manifestā raksta “No viduslaiku dzimtļaudīm radās pirmo pilsētu brīvie iedzīvotāji, no šās pilsētnieku kārtas attīstījās pirmie buržuāzijas elementi.” un “Cunftu meistarus izstūma rūpnieciskā viduskārta; darba dalīšana starp dažādām korporācijām izzuda, dodot vietu darba dalīšanai pašā darbnīcā.”. …
