1. Kristīne ar mammu runā par Akmentiņu. “ ”Akmentiņiene!” māte turpināja. “Es cerēšu un cerēšu, ka tu reiz tiksi par Akmentiņieni.” Kristīne satvēra abas viņas rokas un spieda tās pret savu pieri. “Ak māmiņ, necerē vis.” ”
2. Saimes pusdienas, kurās Edgars izrāda patiku Kristīnei pienesot tai krēslu. “Kristīni pamanījis, viņš ātri apgriezās, piegāja pie galda un gribēja kučieram līdzās nosēsties. Bet, redzēdams, ka Kristīnei nebija ko sēdēt, viņš iesteidzās saimnieces istabā un iznesa un iznesa no tās krēslu.”
3. Akmentiņš uzaicina Kristīnes mammu un Kristīni pie sevis ciemos. “ “Jūsu mamma biaja tik laipna un apsolīja man, ka jūs abas mani nākamā svētdienā apmeklēsiet,” Akmentiņš runāja. “Nesakiet nu jūs “nē,” kad viņa jau laipni “jā” sacījuse . Jūs man un manai māsai darīsiet lielu prieku, mūs reiz apciemodamas.” …
