-
Efektīvākie ēku siltināšanas paņēmieni Latvijas apstākļiem
Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumizolācija nepieciešama gandrīz visās ēkas konstrukcijās - sienās, pārsegumos, jumtos, grīdās, ārdurvīs, pamatos. Siltināšanai tiek izmantota minerālvate, putupolimēru materiāli, retāk – pūšamie, beramie un atstarojošie siltumizolācijas materiāli (akmensvates, ekovates, fasādes vates, fibrolīts, putopolimērs u.c.).
Ārsienas
Sienas var siltināt no ēkas iekšpuses vai ārpuses, izmantojot dažādas siltināšanas sistēmas un arī atšķirīgus siltumizolācijas materiālus. Mūra, bloku, kā arī koka ēkām visracionālākais risinājums ir siltināšana no ārpuses ar zemapmetuma minerālvati.
Priekšrocības:
1) ievērojami samazinās siltuma zudumi,
2) sienās mazinās mitruma daudzums,
3) ārsiena pastāvīgi atrodas siltā zonā,
4) pieaug ēkas ekspluatācijas laiks,
5) uzlabojas telpu mikroklimats.
Fasādes siltināšanai ieteicamas mitrumizturīgas minerālvates, jo iespējama saskarsme ar mitrumu. Var izmantot arī citus materiālus – fibrolītu (no kokskaidām un cementa veidots plātņu materiāls), putupolimēru materiālu (putuplastu) plātnes. …
Koka karkasa ēkām siltumizolācija ir arī sienu veidojošās konstrukcijas sastāvdaļa. Karkasa pildījumam var izmantot minerālvates vai arī tās kombinēt ar atstarojošo siltumizolācijas materiālu. Kapitālām ēkām, kuru nesošajām sienām ir pietiekama siltuminerce un siltumpretestību, dažkārt iespējams iztikt tikai ar atstarojošo izolāciju.Atstarojošā izolācijas pielietojums ir ārkārtīgi plašs,sākot no grīdu un sienu konstrukcijām līdz pat jumta konstrukcijām. Materiāls ir lietojams gan privātmāju būvniecībā, gan lielu objektu celtniecībā. Lai izolācija "strādātu" kā paredzēts, no apdares kārtas līdz atstarojošai virsmai ir nepieciešams atstāt gaisa spraugu aptuveni 15-20 mm. Atstarojošā izolācija nav paredzēta apmešanai. Toties materiāls lieliski "strādā" kopā ar visām montējamām sistēmām – riģipsi, plātnēm, saliekamām konstrukcijām.
