Eiropā 15. gs. beigās sākās tās dinamizācijas un diferenciācijas process, strauji sāka pieaugt iedzīvotāju skaits. Izveidojoties Atlantijas tirdzniecības ceļiem, par nozīmīgākajām valstīm kļuva Spānija, Portugāle, Francija un Anglija. Eiropas iedzīvotāju sociālo struktūru noteica to piederība dažādām kārtām. Šajā laika posmā Eiropa pārgāja uz kapitālisma ekonomisko sistēmu, to ietekmēja politika un starpnacionālās attiecības, iedzīvotāju skaita pieaugums un ģeogrāfiskie atklājumi, mode un morāle. Nozīmīga loma bija arī baznīcai.
15.gs. beigās sākās iedzīvotāju skaita pieaugums, kas turpinājās līdz 17.gs. To veicināja higiēnas, apģērba un celtniecības kvalitātes, ārstnieciskās aprūpes un, galvenokārt, pārtikas līdzekļu uzlabošanās. Šīs demogrāfiskās sekas īpaši jūtamas bija lauksaimniecībā, kas viduslaikos bija galvenā ražošanas sfēra, tajā notika dažādas strukturālas pārmaiņas – 16.gs. sākumā notika pāreja no zemkopības uz lopkopību. Iedzīvotāju skaita izmaiņas un ekonomiskās sistēmas izmaiņas izraisīja tālejošas sekas sociālajā sfērā. Pastāvīgi tika dots trieciens feodālajam saimniekošanas veidam, jo darbaroku trūkums atņēma pamatu muižnieku ekonomiskajām privilēģijām, samazinājās dzimtbūšana, un muižnieki bija spiesti algot darbaspēku.
…
