Es uzskatu, ka cilvēks, kā jebkura dzīva būtne pakļaujas dabas likumiem. Un, reizē, pētot dzīvniekus un dzīvo dabu, zinātnieki izskaidro arī cilvēku uzvedību dažādās situācijās.
Tādēļ arī Darvina teorijas, kaut arī orientētas uz evulūciju, dod mums daudz informācijas par cilvēku uzvedības likumsakarībām. Tās arī sniedz mums iespēju salīdzināt cilvēku uzvedības īpatnības ar dzīvniekiem, un saprast to, ka būtībā jau cilvēks tas pats dzīvnieks vien ir, tikai ar laika gaitā pilnveidojušos smadzeņu sistēmu.
Ģenētiskā egoisma teorija uzskata, ka mēs esam motivēti nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm, jo šādā veidā mēs varam daļēji saglabāt sevi. Evolucinārie psihologi uzskata, ka nevis cilvēki egoistiski izplata savus gēnus, bet gēni izplata paši sevi ar mūsu smadzeņu apziņas palīdzību. Tas tiek panākts ar to, ka mēs baudām dzīvi, gūstot gandarījumu no veselības, seksa, kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem un bērniem. Tie reizē ir arī galvenie nosacījumi, lai nākamajām paaudzēm tiktu nodots pēc iespējas lielāks gēnu daudzums (vairāk dzīvotspējīgu pēcnācēju).
To, manā izpratnē, varētu skaidrot ar to, ka sākotnēji cilvēkiem smadzeņu galvenā funkcija bija likt saglabāt savu sugu. …
