-
Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Gamma" analīze
Šis krājums ir iznācis 1976.gadā, kas ir diezgan nelabvēlīgs gads (precīzāk būtu teikt gadi, jo Latvija ir PSRS sastāvā). Šajā laikā jebkura mākslinieciska jaunrade tika ļoti stingri reglamentēta. Līdz ar to daudzi darbi tika cenzēti, taču šim krājumam, acīmredzot, nebija kur atrast trūkumus.
Dzejoļos gan ir latviešu pārdzīvojumi pēc kara, taču nav īpaši norādīts uz PSRS kā uz jūgu, jo dzejoļos ir vairāk atspoguļots cilvēciskais eksistenciālims.
Krājuma kompozicija ir gandrīz kā klavieru klaviatūras izvietojums. Spēlējot tehnisko ieskaiti klavierspēlē, abas rokas nospēlē 5 pilnas oktāvas. Arī grāmata ir netieši sadalīta 5 daļās.
Šajā krājumā tika skartas sekojošas problēmas:
Karš, tā nevajadzība, kā arī karavīra izjūtas un atmiņas, piemiņa un cieņa tiem mirušajiem, kuri par savu tēvzemi ir atdevuši dzīvību.
“Pēc tik daudz nāvēm tīra saule nelec.
Ar lepna vīra lepnas dzīves grasi,
Vienalga, nevar tīru sauli nopirkt,
Un tajā pirkšanas un pārdošanas reizē
Mēs tikai melojam, ka dzīvība ir nauda”
…
Ojārs Vācietis ir viens no latviešu dzejniekiem, kura vārds ir rakstāms ar ļoti “lielo” burtu. Viņš ir atstājis pēc sevis ļoti dziļus un mūžam (ja tā var teikt) dzīvus dzejoļus. Esmu izvēlējusies savai referāta tēmai viņa dzejoļu krājumu “Gamma”. Krāsu gamma. Astoņu nošu gamma. Raksturu gamma. Dabas gamma. Gamma, manuprāt, ir apzīmējums kaut kā sakopojumam, kas kaut ko veido, tāpat kā dzejoļi kaut ko saka un veido. Lai iemācītos gleznot, ir jāpārzina krāsu gamma, lai iemācītos spēlēt klavieres, mēs sākam ar Do mažora gammu, lai izprastu cilvēkus, mēs meklējam viņu jūtu gammu. Arī šajā dzejoļu grāmatā ir gamma – dzejoļu gamma. Šī gamma māca un palīdz izprast pasauli, sevi un sev tuvos. Katrs dzejolis ir kā viens tonis, pustonis (mūzika, krāsās vai izjūtās – tas ir mūsu pašu ziņā), kurš papildina nākamo un nākamo, veidojot gleznu, melodiju un galu galā mākslu.
