Mūsdienu sabiedrības rīcībā pašlaik ir mūsdienu pasaule, ko var iedalīt lietu pasaulē, ko veido cilvēkam zināmais šajā vēsturiskās attīstības periodā; kopējā darbība, ieskaitot arī tehniskās sistēmas; priekšstati.
Lietu pasaule ir viss tas, kas pastāv ārpus subjekta apziņas un ir dots tam caur sajūtām, piem., dabas objekti un parādības, arī ‘’otrās dabas’’ objekti, kas ir radītas tehniskās sistēmas, piem., mašīnas, celtnes, ierīces u.c.
Darbības pasaule ir cilvēcisko darbību kopums, kuras vērstas cilvēka vajadzību apmierināšanai objektīvās (objektīvs- tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas) realitātes pārveidošanas ceļā.
Priekšstatu pasaule ir cilvēciskās apziņas tēlu kopums par objektīvo pasauli un cilvēcisko darbību.
Filozofiskā refleksija jeb pārdomas par lietu pasauli radījusi mācību par esamību jeb ontoloģiju.
Ontoloģija (grieķu val. ontos- ģints, logos- vārds, jēdziens, mācība) ir mācība par esamību, kura mēģina izskaidrot esamības pamatprincipus. Mūsdienu zinātniskajā izziņā ontoloģija ir līdzeklis, lai atbilstoši un piemēroti interpretētu teorētiskos jēdzienus, jaunos zinātniskos virzienus, metodoloģiskās pieejas.
Ontoloģija kā mācība par esamību noformējās jau agrīnā sengrieķu filozofijā. …
Vārds ‘’filozofija’’ ir sengrieķu izcelsmes vārds, kas tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Filozofija ir kā ceļš uz gudrību. Vienu no filozofijas pamatprincipiem ir izteicis Sokrats: ‘’Es zinu, ka neko nezinu’’. Tas ir kā rosinājums domāšanā virzīties uz priekšu un nepalikt apšaubāmu atziņu gūstā. Filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Filozofija pastāv kā dialogs: ir jāiepazīstas ar pagātnes domātāju tekstiem, lai izlemtu- piekrist vai nepiekrist. Viena no nozīmīgākajām filozofijas īpatnībām it tāda, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filozofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Filozofijas funkcijas mūsdienu sabiedrībā ir ontoloģija, loģika, praksioloģija, gnozeoloģija un metodoloģiskā refleksija. Mūsdienu sabiedrības rīcībā pašlaik ir mūsdienu pasaule, ko var iedalīt lietu pasaulē, ko veido cilvēkam zināmais šajā vēsturiskās attīstības periodā; kopējā darbība, ieskaitot arī tehniskās sistēmas; priekšstati. Lietu pasaule ir viss tas, kas pastāv ārpus subjekta apziņas un ir dots tam caur sajūtām, piem., dabas objekti un parādības, arī ‘’otrās dabas’’ objekti, kas ir radītas tehniskās sistēmas, piem., mašīnas, celtnes, ierīces u.c. Darbības pasaule ir cilvēcisko darbību kopums, kuras vērstas cilvēka vajadzību apmierināšanai objektīvās (objektīvs- tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas) realitātes pārveidošanas ceļā. Priekšstatu pasaule ir cilvēciskās apziņas tēlu kopums par objektīvo pasauli un cilvēcisko darbību.
