Citāts
Sloka velk, sloka velk,
Slokas dziesma mani velk, velk uz
Mājām, velk.
Liriskā “Es” pārdzīvojums
Nebeidzamas alkas pēc dzimtenes, atgriešanās tēvu zemē, dzimtajās mājās.
Atrakstiet man, tēvu zemes puķes, savā smaržu valodā, kad taisāties ziedēt.
Vēlme redzēt Latvijas puķes ziedam, redzēt Latvijas zemi, laukus un dabu.
Bij ziema, bij nāve, un sala un sala-
Nenomiru.
Vai pērkli taisīt uz sveša šķēpa gala?
Liriskais “Es” savas pēdējās mūža dienas vēlas aizvadīt dzimtenē, kur ir uzaudzis, nevis svešā zemē.
Es nezinu, cik daudzās posta jūrās būs vēl jānogrimst,
līdz sasniegšu mūsu krastu,
kur kareivīgs brūklenājs turas un svešinieka izkaptij pretī cērtas spēcīga ciesa.
Tic savas dzimtenes spēkam, ka tā spēs noturēt savu brīvību. Tikai nav zināms, cik ilgi liriskajam “Es” pašam būs jāpaliek prombūtnē.…
