Fausts un Mefistotelis
Fausta un Mefistofeļa attiecības bija draudzīgas, bet viņiem bija dažādi uzskati par mīlestību un citām dzīves jomām. Fausts ir neapmierināts, trauksmains ģēnijs, gatavs kvēli mīlēt un stipri nīst, viņš spēj maldīties un izdarīt traģiskas kļūdas.
Fausts ir dedzīgs un enerģisks, ļoti jūtīgs, viņa sirds viegli ievainojama, reizēm viņš aiz nezināšanas ir bezrūpīgi egoistisks, bet vienmēr nesavtīgs, atsaucīgs, cilvēcīgs.
Turpretī Mefistofelis ir līdzsvarots, bez kaislībām un šaubām. Uz pasauli viņš raugās bez naida un mīlestības, viņš to nicina. Mefistofeļa dzēlīgajās replikās ir daudz bēdīgas patiesības.
Fausts un Vāgners
Fausts un Vāgners ir divi zinātnieki, kuri ir viens otram pretstati. Vāgners naivi tic savām zināšanām un ir atrāvies no tautas un reālas dzīves, toties Fausts skaidri apzinās savu zināšanu ierobežotību un vēlās izzināt vēl vairāk.
Vāgners: “Bet viens gan nenāktu uz šito vietu,
Es visam prastam esmu ienaidnieks.
Pret čīgošanu šo un kliegšanu,
Es sajūtu bezgala riebumu;
Tie maļas, it kā velns tos dīdītu,
Un sauc par dziesmām to un līksmību.”…
