Parādās Tolstoja attieksme pret caru Nikolaju I un tā laika sabiedrību. Daudzi velk paralēles šim darbam ar paša tolstoja bēgšanu no mājām.
Tēva Sergija tēls- viņa iekšējā cīņa, kas liek atstāt līgavu un nosodīt cara rīcību, atsakoties no tituliem. Kalpošanas svētums, kas piedēvēts viņam, bet ko pats neizjūt līdz galam. Autors apraksta tā laika cilvēku reliģiozitāti, kā ticību, ka var Tēvs Segijs viņus izdziedināt, pat no vājprāta.
Pašeņkas tēls ir kā paraugs maigai un tikumīgai sievietei, viņā ir tās īpašības, ko Tolstojs vērtēja tik augstu cilvēkos.
…
