Būtiski ir minēt to, ka karadarbība un karš, nozīmē politisko procesu turpināšanos, tādēļ saspringtā valstu politika un tas bija iemesls 20.gadsimta sākumā radušajiem konfliktiem. Tādēļ Vācijas vēlme savu ietekmi paplašināt un iegūt varenību ir pamatota, balstoties uz vēstures attīstību, īpaši atrodoties centrā starp ietekmīgām valstīm. Kara neizbēgamība bija acīmredzama, galvenokārt, straujā apbruņojuma dēļ un militāro iekārtu attīstībai. Var secināt to, ka ja pat lielvalstu miers tik saglabāts, paralēlo sāncensību iespaidā starp Vāciju un Franciju, kā arī Lielbritāniju pirms Pirmā pasaules kara, liek saprast, ka karš nebija neizbēgams, balstoties uz starpvalstu attiecībām, kuras vēlējās parādīt savu nostāju un veidot ietekmi, uzlabojot reputāciju no pagātnes notikumiem. Lai arī valstis vēlējās mieru saglabāt un vairot, tās zemapziņā bija gatavas karam, kas tuvojās. Pastāvošos starpvalstu saspīlējums nebija iespējams labot par ar Starptautiskās tiesas un konvenciju palīdzību, jo valstu ģeopolitiskās un ietekmes sfēru intereses ņēma virsroku. …
