Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 4 | |
1. | TEORĒTISKAIS PĀRSKATS PAR DZERAMNAUDAS ĪPATNĪBĀM | 5 |
2. | PĒTĪJUMA DIZAINS UN STRATĒĢIJA | 7 |
2.1. | Pētījuma dalībnieki | 7 |
2.2. | Procedūra | 8 |
2.3. | Instrumentārijs | 8 |
2.4. | Datu vākšana | 9 |
2.5. | Rediģēšana un novērtēšana | 9 |
3. | PĒTĪJUMĀ IEGŪTO DATU ANALĪZE | 10 |
SECINĀJUMI | 16 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 17 | |
PIELIKUMS | 18 |
SECINĀJUMI
1. Latvijā līdz šim nav publicēts neviens pētījums par dzeramnaudu un to ietekmējošiem faktoriem. Tāpēc autors nolēma pētīt arī ārzemju zinātnieku pētījumus un atziņās.
2. No empīriskas daļas var secināt, ka lielākā daļa jeb gandrīz visi viesmīļi vismaz kādreiz esat saņēmušie dzeramnaudu.
3. Lielākā daļa viesmīļu saņem dzeramnaudu katru dienu, taču tas nav noteikts rādītājs, jo te nav teikts par to, cik reizes dienā viņi to saņem. Piemēram, no aptaujas rezultātiem 22% respondentu atbildēja, ka dzeramnaudu saņem vienu reizi nedēļā vai retāk.
4. Vīrieši stabili atstāj dzeramnaudu, bet sievietes tikai dažreiz, jo daži viesmīļi atzīmēja, ka sievietes pat nekad neatstāj viņiem dzeramnaudu.
5. Vienmēr atstāj dzeramnaudu 41 – 50 gadu vecie klienti. 24 – 30 gadu vecie klienti dažreiz atstāj dzeramnaudu, bet klienti, kuru vecums ir 18 – 23 gadi un vairāk nekā 60 gadi, gandrīz nekad neatstāj dzeramnaudu.
6. Nodarbinātie vienmēr atstāj dzeramnaudu, tomēr aptaujātie viesmīļi nevar zināt tieši, vai klients ir nodarbinātais. Aptaujas atbildēm viņi novērtēja to tieši subjektīvi jeb pēc sava viedokļa.
7. Studiju darba autors arī iecēla no aptaujas rezultātiem nākošo sakarību: jo lielāka ir kopēja rēķina summa, jo biežāk klienti atstāj dzeramnaudu.
…
SATURS IEVADS 4 1. TEORĒTISKAIS PĀRSKATS PAR DZERAMNAUDAS ĪPATNĪBĀM 5 2. PĒTĪJUMA DIZAINS UN STRATĒĢIJA 7 2.1. Pētījuma dalībnieki 7 2.2. Procedūra 8 2.3. Instrumentārijs 8 2.4. Datu vākšana 9 2.5. Rediģēšana un novērtēšana 9 3. PĒTĪJUMĀ IEGŪTO DATU ANALĪZE 10 SECINĀJUMI 16 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS 17 PIELIKUMI 18
