Mellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu (A, B, C, P, PP), minerālvielu (nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, kobalts un niķelis), balastvielu un organisko skābju, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organisma nozīmīgākos dzīvības procesus.
Tās satur vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi (HOOC–CH2–CH2–COOH), kam ir svarīga loma procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību, novērš eritrocītu salipšanu un asins sabiezēšanu, pasargājot no insulta vai infarkta.
Mellenēs ir daudz cinka un kālija. Cinks ir svarīgs elements, kas ietilpst daudzu fermentu un hormonu sastāvā., īpaši lielā koncentrācijā tas ir sastopams tīklenes šūnās. Šis mikroelements gaismas enerģiju pārveido par nervu impulsiem, nodrošinot labu redzi. Cinkam piemīt arī antioksidantu iedarbība, tas palīdz tīklenei adaptēties spilgtas gaismas apstākļos.
Savukārt kālijs ir viens no svarīgākajiem šūnu elektriskā potenciāla uzturēšanā. Kālija joni nepieciešami neitrālo impulsu vadīšanā nervos un to pārvadē sinapsēs, muskuļu kontrakciju un sirds automātisma nodrošināšanai.
Mellenēs esošie pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina baktericīdo un pretiekaisuma iedarbību. …
