A. Pīzs savā grāmatā “Ķermeņa valoda” uzskata, ka cilvēks jau no dabas ir apveltīts ar jūtīgumu, intuīciju un priekšnojautu, kas ļauj cilvēkam izprast otra cilvēka sniegtos mājienus un salīdzināt to ar mutiskajiem signāliem. Tas ir tas pats, ko profesionāli runātāji sauc par auditorijas uzmanību vai grupas attieksmi. Savā ikdienā ļoti bieži izmantoju jēdzienu “sieviešu intuīcija”, kuru arī A. Pīzs ir pieminējis savā grāmatā. Esmu novērojusi, ka šī “spēja”, ļauj pamanīt, kad bērni cenšas melot, lai tiktu atbrīvoti no kaut kādiem ikdienas pienākumiem (pieliekot roku pie mutes vai berzējot pirkstus) vai arī, ja darba intervija beidzas ar pārak lielām laipnībām, bet intervētējs nav izrādījis entuziasmu par attiecīgo kandidātu – izmantojot kritiskā vērtējuma žestu kompleksu.
Pirms grāmatas lasīšanas, iepriekš biju ievērojusi, ka brīžos, kad cilvēks uzsāk sarunu par sev nepatīkamu tēmu vai arī runātajs ir izteicis kaut ko, kas otru aizskar, šis cilvēks sakrusto rokas vai kājas un krēslā iesēžas dziļāk. …
