Attīstības pedagoģijā pieņemts šāds vecumposmu iedalījums:
1)0 – 3 g. – agrā bērnība;
2)3 – 6 (7) g. – pirmsskolas posms (vidējā bērnība);
3)6 (7) – 10 (11) g. – jaunākais skolas posms (vēlā bērnība);
4)10 (11) – 15 (16) g. – vidējais skolas posms (pusaudži);
5)15 (16) – 18 (19) g. – vecākais skolas posms (agrā jaunība);
6)18 (19) – 23 (24) g. – vēlā jaunība (18. att.).
Dalījums ir relatīvs (pieņemts). Posmu robežas ir aptuvenas. Atšķirīgs var būt arī individuālais attīstības līmenis katrā posmā un katrā dzīves gadā. Novirzes ietekmē iedzimtība, dzimums, dzīves apstākļi, rase, klimatiskā zona un citi faktori. Pēdējos gadu desmitos notiek paātrināta jaunās paaudzes attīstība – akcelerācija. Fizisko attīstību paātrina labvēlīgi dzīves apstākļi, pareizs dzīvesveids, medicīniskā aprūpe un citi faktori. Garīgo attīstību paātria daudzveidīgie informācijas avoti.
Tomēr neatkarīgi no minētajām novirzēm katram vecumposmam paliek savas tipiskās attīstības īpatnības, kas skolotājam ne vien jāievēro darbā ar attiecīgo vecuma grupu (klasi), bet kas vienlaikus arī ļauj prognozēt šo audzēkņu turpmākās attīstības perspektīvas. Atbilstoši vecumposmu iedalījumam veidots arī mūsu valsts izglītības sistēmas mācību iestāžu tīkls: jaunākais skolas posms – sākumskola (1. – 4.kl.), vidējais posms – pamatskola (5. – 9.kl.), vecākais posms – vidusskola (10. – 12.kl.). Tālāk seko augstākās mācību iestādes.…
