-
Reformācija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Reformācijas galvenie cēloņi | 4 |
| 1.1 | Katoļu baznīcas un garīdznieku privilēģijas | 4 |
| 1.2 | Atlaidu pārdošana | 4 |
| 1.3 | Humānisma un izglītības līmeņa pieaugums | 4 |
| 1.4 | Katoļu baznīcas centieni pēc laicīgās varas | 4 |
| 1.5 | Neapmierinātība ar katoļu garīdzniecības dzīvi | 4 |
| 2. | Reformācijas aizsākums | 4 |
| 3. | Reformācijas izplatība Eiropā | 4 |
| Nobeigums | 6 | |
| Tēzes | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Pieskaršos dažiem reformācijas cēloņiem:
Protestantu reformācija brieda līdz ar Baznīcas hierarhu aizvien lielāku iesaistīšanos laicīgajā dzīvē un politikā. Lielu problēmu radīja piekoptā prakse, pārdot augstākos Baznīcas amatus vairāksolīšanā, turklāt atbrīvojot hierarhus no dzīvošanas rezidencē. Nav jābrīnās, ka vietējā reliģiskā dzīve pamira. Reti kāda pilsēta nesūdzējās par savu bīskapu, abatu un prelātu slikto vadību, naudas politiku un konkubinātu. Bez tam garīdznieki mēģināja reformēt reliģisko dzīvi, kā arī eksperimentēt ar jaunām reliģiskām formām. Viduslaikos baznīcas un civilie likumi piešķīra garīdzniekiem īpašas personas un īpašuma tiesības. Baznīcām un klosteriem kā svētām vietām nebija jāmaksā nodokļi un jāpilda citi likumi. Tās bija vietas, kurās valdīja „svēts miers” un kuras deva patvēruma tiesības. Apgrūtināt garīdzniekus ar tādiem pienākumiem kā militārais dienests, pilsētas vārtu sargāšana u.c. līdzīgiem pilsoņa pienākumiem bija aizliegts. Laji, lai arī kādu amatu vai stāvokli tie ieņemtu, nevarēja tiesāt garīdzniekus, kas bija vidutāji starp pilsoņiem un Dievu.…
