-
Leona Brieža dzejas filosofiskums krājumā "Pēcjāņi"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Leona Brieža dzejas raksturojums | 4 |
| 3. | Leona Brieža dzejas krājums „ Pēcjāņi” | 6 |
| 4. | Izmantotā literatūra un avoti | 10 |
Krājums „ Pēcjāņi” iznāca 1983. gadā, un šo krājumu iespējams uztvert kā dzejnieka poētikas un filozofiskās domas vistīrāko izpausmi. Šī grāmata paplašinot dzejas tematiku, jūtu un pārdomu motīvus, koncentrētāk izgaismo dzejnieka pasaules uztveri. Krājumam raksturīgas jaunas iezīmes kompozīcijas veidojumā, jo dzejnieks to veido kā viena gada ritējumu, kas sākas vasaras saulgriežos un krājuma finālā atgriežas tur pat. Saprotams, ka šāda veida kompozīcija nav tikai formāla paņēmiens, bet tam piemīt arī kāda dziļāka jēga, un šajā aspektā jau iezīmējas Brieža dzejas filozofiskā doma, kas ārkārtīgi radniecīga latviešu folklorā paustajam dzīves uzskatam, proti, „ dabas likums, esošā nepārtrauktība un mūžīgā aprite” . Krājumā atrodami dzejoļi, kuri veltīti ikvienam no gada mēnešiem, un krājums noslēdzas ar dzejoli „ Dzimtais māls”, kur „ it nekad nemūžam nevarēt/ no dzimtā māla atraut kājas”, un jāatzīst, ka Brieža filozofisko un ētisko uzskatu sistēmā ārkārtīgi liela nozīme piešķirta mājām un dzimtenei, piederības sajūtai. …
70. gados risinājās romantisma dzejas renesanse, un šajā sakarā literatūras vēsturē radies apzīmējums „ pēdējie romantiķi”, kuru var attiecināt arī uz Leona Brieža daiļradi. Pēdējie romantiķi ir sakņu meklētāji, kuri atkal no jauna pievēršas mūžīgiem jautājumiem, apzinoties, ka atbildes uz tiem rast nav iespējams. Tie ir dzejnieki, kuri vēlas izteikt neizsakāmo, un „ līdz ar to „ pēdējie romantiķi” realizē domu, ko pirms diviem gadsimtiem izteicis Novaliss: dzejnieka un domātāja atdalīšana ir tikai šķietamība vai slimības pazīme; īsts dzejnieks vienlaikus ir arī filozofs” . Leons Briedis savā dzejā pilnībā spējis savienot gan dzejnieku, gan filozofu, un kā par Briedi teicis Igors Šuvajevs „ Leons ir dvēseles dzejnieks. Taču ne jau dvēseles jutoņas viņš apdzejo. Viņš atgādina cilvēkam neaizmirstamo. Iespējams, var teikt – atgādina, ka cilvēkam ir dvēsele” .
