Ilggadējais A. Pumpura daiļrades pētnieks Jāzeps Rudzītis ir izteicies arī par šo jautājumu: „Lāčplēsī nav izmantoti kādi tautas eposa sacerējumi, jo latviešu folklorā tādu nav. Lāčplēsis ir visnotaļ rakstnieka darbs, kas gan cieši sakņojas latviešu folkloras motīvu un tēlu tradīcijā. Eposā, atskaitot dažas tautas dziesmu četrrindes un parunas, gatavā veidā nav ietverti kādi tautas dzejas varianti vai to fragmenti. Ar minēto Lāčplēsis ievērojami atšķiras no cittautu tautas eposiem. Vienlaikus jāakcentē, ka Lāčplēsis plaši bāzējas uz tautas pasakām un teikām, t.i., tautas epikas žanra paveidiem; tādējādi tas ir radniecisks cittautu eposiem. Šo iemeslu dēļ uz Pumpura eposu var attiecināt apzīmējumu „tautas eposs”, kā tas bieži tiek darīts literatūrkritikā un publicistikā.”
Kopumā jānorāda, ka Tautiskās atmodas laikā Pumpurs starp latviešu dzejniekiem ir tas, kas ar saviem darbiem saista latviešu rakstniecību ar tautas tradīcijām. Tomēr nevienam citam par nacionālajiem centieniem tā neizdevās ietekmēt tautu, kā Lāčplēša radītājam – Pumpuram. Pieminot pagātni, Pumpurs būvēja tiltu uz nākotni un kļuva bar savas tautas brīvības virzītājspēku. Viņa dzejā paustās idejas ir sagatavojušas latviešu tautu, lai tai būtu griba, laikiem mainoties, izcīnīt Latvija valsti.
…
