Veronika Strēlerte (1912–1995) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. Agrīnos dzīves gadus dzīvojusi Latvijas brīvvalsts laikā, taču Otrā pasaules kara un padomju okupācijas dēļ viņai nākas pamest dzimteni un doties trimdā uz Zviedriju.
Viņas debijas grāmata ir dzejas krājums “Vienkārši vārdi”, kas izdots 1937. gadā. I. Kalniņa (1999: 289) par šo krājumu raksta: “Sakārtotība un mērs, arī klasiskās dzejas formas pirmajā mirklī vērš V. Strēlertes dzeju atturīgu un vēsu, taču, apzinot un pārdzīvojot dzejnieces pasauli, ieraugām tajā psiholoģiski un emocionāli dziļu, domām bagātu dzeju.”
Trīs gadus vēlāk, 1940. gadā, tiek izdots V. Strēlertes otrais dzejas krājums “Lietus lāse”, kas sakārtots 8 daļās. Abos krājumos “dominē refleksijas par dzīves skaistumu un īslaicību, par likteņa nolemtību un cilvēka stoicismu, par mirkļa un mūžības pretstatu, tieksmi spriegi un intensīvi izjust mirkļa plūdumu.” (Vecgrāvis 1992: 313)…
