Autore min arī, ka rodas problēmas personīgās pieredzes stāstu terminoloģijas dēļ, jo tie pieder gan humanitārajām, gan sociālajām zinātnēm. Sociālajās zinātnēs šo terminu lieto kā ekvivalentu dzīvesstāstam un dzīves vēsturei.
Paralēli tam tiek izvirzīts jautājums, kā nošķirt folkloras stāstījumu no vienkārša personīgā pieredzē notikuša notikuma atstāsta runas momentā? Autore, atsaucoties uz citiem autoriem, min, ka noteicošais faktors ir naratīva iekšējā struktūra un ka galvenās šķīrējpazīmes ir, vai stāstījums atspoguļo notikumus, kādā secībā tie notikuši, vai atspoguļo tikai notikumu kopsavilkumu. Par personīgās pieredzes stāstiem var uzlūkot tos, kuros saglabāta notikumu secība verbālā izkārtojumā.
…
