2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | KONKURENCES JĒDZIENS, IEDALĪJUMS | 4 |
| 2. | NEPILNĪGA KONKURENCE | 5 |
| 2.1. | Monopols | 5 |
| 2.2. | Oligopols | 6 |
| 2.3. | Monopolistiskā konkurence | 7 |
| 3. | NEPILNĪGA KONKURENCE LATVIJĀ | 8 |
| SECINĀJUMI | 10 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 11 |
Secinājumi
1. Konkurenci Latvijā regulē Konkurences likums un konkurences padome.
2. Konkurence nodrošina brīvību, jo pircējs ir brīvs savā izvēlē un piedāvāto produktu un pakalpojumu klāsts patstāvīgi paplašinās.
3. Ekonomikā pastāv šādi konkurences veidi: absolūtā (tīrā, pilnīgā) konkurence, nepilnīgā konkurence, cenu konkurence un ārpuscenu konkurence.
4. Pie nepilnīgas konkurences tiek piesaistīti sekojoši konkurences veidi: monopolistiskā konkurence, oligopols un monopols.
5. Monopols jeb absolūts monopols ir situācija, kurā kāda ražojuma vai pakalpojuma tirgū dominē viens uzņēmums, kas tāpēc var ierobežot konkurenci un uzturēt augstas cenas.
6. Oligopolu raksturo nedaudzi pārdevēji, neliels firmu skaits, liels pircēju skaits.
7. Monopolistiskā konkurence ir tirgus ar daudziem pārdevējiem, kuri piedāvā līdzīgas, bet ne identiskas preces.
8. Latvijā ir vērojami visi trīs nepilnīgās konkurences veidi.
…
