Un, lai gan viņš vienmēr meitām ir bijis blakus, kad tām bija kaut mazākās nepatikšanas, brīdī, kad Gorio pašam bija atlikušas vien dažas stundas, ko dzīvot, un kad viņš visvairāk gribēja redzēt sev blakus savas dārgās meitas, viņam bija jāsamierinās vien ar divu studentu klātbutni. Kaut arī viena no meitām paspēja atnākt vēl tad, kad Gorio bija dzīvs, viņš vairs nespēja viņu redzēt un dzirdēt, un viņš nomira tā arī nesaticis meitas pēdējo reizi.
Visšausmīgākā man šķita Gorio tēva bēru aina, kad uz dievkalpojumu nebija ieradies neviens izņēmot Ežēnu un Kristofu, un tika atsūtītas tukšas de Nisenžēna un de Resto kunga ekipāžas. Tas parāda cik ļoti samākslota un pat pretīga ir tā laika sabiedrība – neviena no meitām neierodas uz tēva bērēm, kuras apmaksājis students, ieķīlājot pulksteni, taču tiek atsūtītas divas tukšas karietes, lai pavadītu bēru procesiju un augstākās sabiedrības acīs radītu iespaidu, ka meitas dziļi sēro par aizgājušo tēvu.
…
