Demence

Izšķir divas garīgās attīstības traucējumu klīniskās formas: oligofrēniju, demenci.
Galvas smadzeņu darbības traucējumus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem var radīt:
1.vispārēji un totāli smadzeņu jaunāko nodalījumu bojājumi, kas iegūti bērnu embrionālās attīstības vai agrīnās attīstības posmā (1 – 3 gadu vecumā), vai arī šajā periodā iemantots nepietiekams minēto galvas smadzeņu struktūru anatomiskais un funkcionālais briedums (oligofrēnija);
2.smadzeņu garozas bojājumi un ar tiem saistītie funkcionālie traucējumi, ko radījuši pēc agrīnās attīstības posma iegūtās galvas traumas vai izraisījušas neiropātiska rakstura slimības (demence)
Demence (no latīņu val. dementia – neprāts, ārprāts) ir garīgās attīstības traucējumu forma, ko raksturo noturīgi izziņas darbības traucējumi, kurus izraisa galvas smadzeņu bojājumi, kas atšķirībā no oligofrēnijas radušies bērna vēlākā attīstības posmā, pēc 2 – 3 gadu vecuma, kad smadzeņu attīstība jau sasniegusi zināmu briedumu. Oligofrēniju rada galvas smadzeņu jaunāko nodalījumu nepietiekama attīstība. Demence gadījumā, kas iestājas pēc bērna slimības vai galvas smadzeņu traumām, daļēji saglabājas bērnu intelektuālās attīstības līmenis. Tātad organiskās demences un oligofrēnijas cēloņi var būt līdzīgi. Atšķirība starp abiem garīgās attīstības traucējumu veidiem ir faktoru iedarbības laikā, kas nosaka arī atšķirības klīniskajā ainā un intelektuālajā defekta struktūrā, ko nosaka traumas vai slimības raksturs.…