Ētikas skatījumā mīlestība ir intīmas un dziļas jūtas, īpašs apziņas un dvēseles stāvoklis, kā arī darbības veids, kas ir vērsts uz citu cilvēku, uz kopību. Un nav uz pasaules neviena cilvēka, kam par to nebūtu ne mazākās nojausmas. Tas ir pats brīnišķīgākais, skaistākais un labākais, kas ar cilvēku var notikt- abpusēja mīlestība. Tad Tu jūties mīlēts un arī spēj dāvāt otram savu mīlestību. Šāda veida mīlestība ir nesavtīga. Mīlestība ir kā mūžīgs un nebeidzams pavasaris- ar plaukstošiem un jauniem pumpuriem, ar saules pilnajām dienām, ar skaistajām putnu dziesmām, ar dzīvīgu zaļo krāsu, kas liecina par dzīvību un atmodu. Protams, ka nevar iztikt arī bez vējainajām un drūmām dienām. Bet, vai spilgtās dienas liktos tik spilgtas un sulīgas, ja nebūtu šīs pelēkās un drūmās dienas?!…
Daudzi no mums gaida un meklē šo gaišo jūtu un sauc par mīlestību to, kam vēl neviens nav mācējis dot precīzu definējumu. „Bez mīlestības nedzīvojiet, bez mīlestības viss ir mazs ”, mīlestība no pirmā acu skatiena, „es viņu neprātīgi mīlēju”, mīlestība līdz kapa malai, „es Tevi mīlu”, „Tev būs mīlēt”,„viņš man atzinās mīlestībā”, „kad satieku viņu- man tāda sajūta, ka tauriņi vēderā; laikam esmu iemīlējusies”, mīlestība ir kā zobu sāpes sirdī...šādus un līdzīgus tekstus mēs dzirdam ikdienā ( arī paši tā vai līdzīgi izsakāmies). Katrs vārdu „mīlestība” izprot savādāk Bet kas gan īsti ir mīlestība? Ja kāds to skaidri zinātu, tad negadītos tik daudz pārpratumu mīlestības sakarā. Varbūt iemesls ir saistīts ar paša vārda neprecīzu lietošanu, ietverot tajā itin visu pasaulē- kas kustas, kas nekustas. Protams, var ņemt palīgā „Latviešu konversācijas vārdnīcu”, kurā mīlestības definīcija skan šādi: „Mīlestība ir tīksmju, jūtu pavadīta, ilgstoša tieksme būt kādas personas tuvumā, stāties sakarā ar to, apvienoties ar to. ” Balstoties uz šo definīciju, var skaidri arī saprast to, ka par mīlestību nekādā gadījumā nevar saukt jebkuru divu cilvēku kontaktu. Atkarībā no tieksmju vispārējās dabas, kā arī no iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem, kas stājas ceļā, mīlestībā var ietilpt arī ciešanu momenti, kas padara to dziļāku. Kā nav rožu bez ērkšķiem, tā arī ļoti reti var sastapt mīlestību bez ciešanām. Mēs varam piekrist vai nē, bet mīlestība ieņem nozīmīgu vietu mūsu dzīvē. Taču esam pārliecināti, ka zinām visu par to?! – Protams, ka nē!!! Bieži vien nākas pārdzīvot mīlestību, kas balstās uz iepriekš pieņemtiem nepamatotiem uzskatiem, bet ne uz reālo mīlestību. Un no tā sanāk bieži ciest. Mūsdienu sabiedrībā vārdu „mīlestība” visbiežāk uztver kā erotisku pievilcību starp diviem pretējā dzimuma pārstāvjiem. Diemžēl arī šo jēdzienu lieto dzimumattiecību nozīmē vai arī to salīdzina ar parastu aizraušanos, tomēr tas nav viens un tas pats. Jo aizraušanās nozīmē kāda cilvēka pievilcības apmātība. Aizraušanās nav ilgstoša, jo tā nav mīlestība. Mēs katrs esam radušies mīlestības dēļ. Cilvēks nav lemts vientulībai. Cilvēks ir saistīts ar citu cilvēku, ietekmē viens otru, kā arī ir atbildīgs viens otra priekšā. var arī teikt to, ka mīlestība ir tikpat sena, kā visa pasaule. Cilvēki ir iemīlējušies, atraidīti un atkal atraduši savas otrās pusītes...tai skaitā arī Ādams un Ieva.
